Sienu siltuma inerce

Sienu siltuma inerce

Higiēnas speciālistu pētījumu rezultāti rāda, ka par faktisko iemeslu daudzām hroniskām saslimšanām jāuzskata neapmierinošs vai slikts mikroklimats telpās. Tādēļ, izvēloties materiālus un ārējo norobežojumu konstruktīvos risinājumus, galvenajam mērķim jābūt komfortabla mikroklimata nodrošinājumam telpās.
Kļūdaini ir uzskatīt, ka pietiek, ja ieprojektē telpām būvnormatīvā LBN 002-01 “Ēku norobežojošo sienu siltumtehnika” rekomendējamo lielumu U (siltuma vadītspēja). Ir ļoti svarīgi, lai kopā ar nepieciešamo gaisa apmaiņu un relatīvā mitruma nodrošinājumu iekštelpās tiktu nodrošināta stabila iekštelpu temperatūra, kuru neietekmē ārējās gaisa temperatūras krasas svārstības. Sienas iekšējās virsmas temperatūras izmaiņas nedrīkstētu pārsniegt 2ºC neatkarīgi no tā, kādās robežās mainās ārējā gaisa temperatūra diennakts ietvaros. Iekšējās virsmas temperatūras svārstības ietekmē materiālu dažādā spēja uzņemt (akumulēt) siltumu un pēc tam to atdot. Celtniecības fizikā šīs īpašības raksturošanai tiek izmantots materiāla īpatnējais siltumietilpības jēdziens (J/kg•K). Vislabākie siltumietilpības rādītāji ir dabīgam kokam, tam seko gāzbetons, keramzītbetons, keramiskais un silikāta ķieģelis un dzelzsbetons. Ļoti būtisks rādītājs ir tas, cik ātri ārsiena atdod saglabāto siltumu, t.i., kāds ir tās atdzišanas ātrums. Ja atdzišana notiek ļoti ātri, tad palielinās izmaksas par apkuri, jo, lai uzturētu nemainīgu nepieciešamo iekšējo gaisa temperatūru, biežāk jāieslēdz apkures sistēmu. Augstāk minētā sienas materiālu īpašība – siltuma inerce – attēlota 1.zīmējumā. Kā ārsienu materiāls zīmējumā tiek atainots gāzbetons ar biezumu 250mm. Zīmējumā redzams, ka vasarā gāzbetona sienas ārējās virsmas temperatūra savu maksimumu sasniedz ap pulksten 17-iem. Pēc tam siena sāk izdalīt uzkrāto siltumu , kā rezultātā palielinās sienas iekšējās virsmas temperatūra, savu maksimumu sasniedzot pēc 7 stundām. Kā jau tika minēts iepriekš, tad sienas iekšējās virsmas temperatūras maksimālās svārstības nedrīkst pārsniegt 2ºC. Sienas siltuma inerci raksturo nobīde starp maksimālajiem ārējās un iekšējās virsmas temperatūras rādītājiem, vai fāzes nobīde. Sienai no gāzbetona bloka ar biezumu 250mm fāzes nobīde ir 7 stundas. Ja sienas biezums ir lielāks, tad arī fāzes nobīde ir lielāka, t.i., ārsiena uzkrāto siltumu izdala ilgākā laika periodā.
Viss iepriekš teiktais apstiprina pozitīvo gāzbetona īpašību – uzkrāt siltumu un pēc tam to izdalīt ilgā laika periodā.

Avots: Porenbeton Handbuch, Wisbaden 2002
1.attēls – sienas iekšējās un ārējās temperatūras atšķirības gāzbetonam diennakts laikā.

Sadarbībā ar Tallinas Tehnisko augstskolu tika veikti iekšējās un ārējās temperatūras mērījumi bauroc EcoTerm 375mm ārsienai, kas būvēta bez papildus siltināšanas. Mērījumi tika veikti gan vasaras, gan ziemas periodā. Rezultāti uzrādīti 2. un 3.attēlā.

2.attēls Iekšējā un ārējā temperatūra vasaras periodā

3.attēls Iekšējā un ārējā temperatūra ziemas periodā.

Zīmējumos ir redzams, ka Baltijas klimatam raksturīgās krasās temperatūras izmaiņas kā vasarā, tā ziemā neizraisa temperatūras izmaiņas sienas iekšējā virsmā. Pateicoties tam, vasaras karstajās dienās telpās tiek nodrošināts patīkams vēsums, bet ziemas periodā – mājīgs siltums.