Mitrums konstrukcijās

bauroc un keramzītbetona bloku ūdens uzsūces tests. Kurš bloks uzsūc ūdeni vairāk?

bauroc ārsienu žūšana

relat_lidzsv_mitr_graf_lv

A – ārsiena bez apdares no gāzbetona (Vācijas dati)
B – ārsiena no bauroc blokiem EcoTerm 375, ārējā apdare ar Maxit Serpo polimēro sastāvu. Izmēģinājumu rezultāti, kas iegūti Tallinas tehniskajā augstskolā.

1.attēls – bauroc ārsienu žūšana

bauroc sienu bloki, līdzīgi kā sienas no keramzītbetona vai betona blokiem, satur tehnoloģisko mitrumu. Celtniecības gaitā mitrums blokos var palielināties vēl vairāk atmosfēras nokrišņu ietekmē un ūdens ietekmē, kas ir līmē, javā un apdares materiālos, tādējādi sasniedzot līdz 40% no svara.
Mitras sienas siltuma izolācijas spējas ir zemākas nekā sausai sienai. Tāpēc ir svarīgi zināt, cik ātri žūst ārējā siena un par cik pirmajā apkures sezonā siltuma zudumi ir lielāki, nekā pēc tās izžūšanas.
Tallinas tehniskajā augstskolā veikto mērījumu rezultāti rāda, ka vienslāņa ārējā siena no bauroc blokiem EcoTerm 375mm, kas apstrādāta ar polimēro sastāvu Maxit Serpo 5mm biezumā (ūdens tvaika pretestības faktors µ=21,0), līdzsvara mitrumu 5% sasniedz pēc otrās apkures sezonas.
Salīdzinājumam: pēc literatūras datiem, gāzbetona siena bez apdares līdzsvara mitrumu 4% sasniedz jau pēc pirmās apkures sezonas!
Kā redzams zīmējumā, sākumā ārsiena žūst ātri un uz apkures sezonas sākumu tās mitrums jau sasniedz 10-15%. Tādam mitrumam nav lielas ietekmes uz mājokļa siltuma zudumiem. Tādēļ daudzi klienti, kas uzcēluši savas mājas no bauroc EcoTerm, bija patīkami pārsteigti par to, ka jau pirmajā apkures sezonā mājoklis ir ļoti silts.
bauroc ārsienas nežūst ilgāk kā sienas no citiem materiāliem (keramzītbetons+siltinājums, koks, keramika u.c.) un, atkarībā no izvēlētā ārējās apdares materiāla, ūdens tvaika pretestības faktora µ vērtības līdzsvara mitrums 4-5% tiek sasniegts jau pēc pirmās vai otrās apkures sezonas.

sorbcijas_mitr_2_lv2195

2.attēls – dažādu materiālu sorbcijas mitrums

Dažas kompānijas savos reklāmas materiālos uzrāda dažādu materiālu sorbcijas mitruma līkņu salīdzinājumu, nesniedzot papildus komentārus, kas var novest pie nepareiziem secinājumiem, ka gāzbetonam ir augsts ekspluatācijas, t.i., līdzsvara mitrums.
Sorbcijas mitrums ir mitruma daudzums, kuru materiāls uzņem (absorbē) no mitruma gaisā. Laboratorijas apstākļos tas tiek mērīts stacionārā relatīvā gaisa mitruma režīmā.
Parasti relatīvais mitrums dzīvojamās telpās, atkarībā no gadalaika, sastāda 25-50%, bet pirtīs un vannas istabās – līdz 97%.
Kā redzams 2.attēlā, ja relatīvais mitrums ir līdz 50%, tad sorbcijas mitruma starpība starp gāzbetonu, keramzītbetonu un keramisko ķieģeli vai keramiskajiem blokiem sastāda tikai 2-3%, kas praktiski neietekmē sienu konstrukciju siltuma izolācijas spējas.
Tanī gadījumā, ja gāzbetons, tai skaitā bauroc gāzbetons, tiek izmantots mitrās telpās ar relatīvo mitrumu līdz 97% (dušas telpa, pirts, dažas ražošanas telpas), sienu iekšējā virsma ir jāapstrādā ar no mitruma aizsargājošu materiālu.

relativais_mitrums_lv3814

Avots: porenbeton Handbuch, Wisbaden 2002
3.attēls – Sienas līdzsvara mitrums atkarībā no telpas gaisa relatīvā mitruma.

Sienas līdzsvara mitrums ir atkarīgs no iekštelpu gaisa relatīvā mitruma.
Ārējās sienas žūšanas process noris kā apkures periodā, tā arī vasarā. Tomēr mitruma kustības virziens sienā ziemā un vasarā ir atšķirīgs. Ziemā mitrums virzās no telpas iekšpuses uz āru, bet vasarā otrādi. Ārējās sienas žūšana ir ūdens un gaisa molekulu kustība. Saskaņā ar fizikas likumiem, molekulu kustība notiek virzienā no to lielākās koncentrācijas uz mazāko. Tāpēc ir dažādi ārsienas žūšanas virzieni ziemā un vasarā. Praktiski tas nozīmē, ka līdzsvara mitrums sienā tiek sasniegts, kad tās sākotnējais mitrums samazinās līdz sorbcijas mitruma lielumam pie attiecīgā gaisa relatīvā mitruma telpā (skat. 1., 2. un 3.attēlu).
Kā redzams 1.,2. un 3.attēlā, tad bauroc ārējām sienām dzīvojamajās ēkās šis lielums ir 4-5% robežās.

Ūdens tvaika pretestības faktors µ

Izstrādājumi Ūdens tvaika pretestības faktors
bauroc gāzbetons (atkarībā no tilpummasas) 4 – 6
Keramzītbetons 6
Keramiskais un silikāta ķieģelis 15
Minerālvate 1
Putupolestirols (EPS) 30 – 70
Kaļķa-cementa apmetums 6
Sakret MRP dekoratīvais minerālu apmetums (4 mm) 11,8*
Maxit Serpo dekoratīvais polimēru apmetums (4 mm) 21**
Maxit Serpo polimērais cementa apmetums (6mm) 19,3**
Maxit IP krāsainais minerālu apmetums (6mm) 15,2**
Maxit Sil silikāta apmetums (6mm) 29,0**
Maxit Silco silikona apmetums (6mm) 41,0**

*   Tallinas tehniskās augstskolas mērījumu rezultāti (2008.gads)

**  AS Maxit dati

NB! Ārējā dekoratīvā apmetuma ieteicamais lielums µ bauroc izstrādājumiem ir µ≤15

Lai raksturotu materiāla ūdens tvaika caurlaidību, tiek izmantota ūdens tvaika pretestības faktora vērtības µ, kas ir gaisa ūdens tvaika caurlaidības attiecība pret attiecīgā materiāla ūdens tvaika caurlaidību. Minerālvatei šis rādītājs ir vismazākais (µ=1) – tāds pats kā gaisam. Vislielākie šie rādītāji ir blīviem materiāliem, piemēram, stiklam (µ ≈ ∞). Kas attiecas uz siltuma izolācijas materiāliem, tad, saskaņā ar LBN 002-01 normatīviem, minerālvates µ rādītāji un putu polistirola µ rādītāji atšķiras līdz pat 60 reizēm! Kaļķa-cementa apmetumam µ ir tāds pats kā keramzībetonam vai tuvu bauroc gāzbetona rādītājiem.
Vairākumā gadījumu sauso apmetumu ražotāji savos atbilstības sertifikātos nedeklarē lielumu µ katram atsevišķam apmetuma slānim un apmetumam kopā ar krāsu. Pēc projektētāja vai celtnieka pieprasījuma materiālu ražotājam ir pienākums uzrādīt lielumu µ vai arī ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalenta Sd=µ x d, kur d – apmetuma biezums metros. Sevišķi svarīgi tas ir gadījumos, kad ārējā apdare tiek uzklāta uz gāzbetonu vai uz minerālvati, jo ārējās apdares slānim jābūt „elpojošam”, t.i., lai būtu iespējama ūdens tvaiku kustība no iekšas uz āru caur apdares kārtu.

Kondensāta veidošanās iespēja ārējās sienās

Dažādās publikācijās un reklāmas materiālos ir sastopams kļūdains viedoklis par mitruma režīmu vienslāņa konstrukcijas sienās, tai skaitā arī bauroc gāzbetona sienās ziemas apstākļos. Par iemeslu tiek minēta kondensāta vai tā sauktā „rasas punkta” rašanās iespēja.

Kā zināms, aukstā laikā temperatūras nulles punkts atrodas sienas iekšienē, t.i., sienas ārējā daļa atrodas mīnusa temperatūras apstākļos. No tā tiek secināts, ūdens tvaiks, kas atrodas sienas materiāla porās, ārsienas mīnusu temperatūras pusē kondensējas un sasalst.
Tas, ka daļa sienas atrodas mīnus temperatūras grādu apstākļos, vēl nenozīmē, ka šajā sienas daļā veidojas kondensāts. Atbilstoši būvfizikas  likumiem ūdens tvaiks kondensējas tad, ja pie dotās temperatūras tiek pārsniegts noteikts mitruma saturs, t.i., piesātinātā ūdens tvaika daudzums gaisā (g/m³). Jo augstāka gaisa temperatūra, jo lielāks tajā ūdens tvaika saturs, pie kura rodas kondensāts.
Pazeminoties temperatūrai ūdens tvaika daudzums gaisā, pie kuru rodas kondensāts, samazinās. Arī mīnus grādu temperatūrā – kondensāts neveidojas gadījumā, ja faktiskais ūdens tvaika daudzums materiāla porās nav lielāks kā piesātinātā ūdens tvaika daudzums gaisā (g/m³).
Kā redzams 4.attēlā, ūdens tvaiks nekondensējas arī mīnus grādu temperatūrā tik  ilgi, kamēr ūdens tvaika daudzums gaisā nepārsniegs 4.attēlā pievesto lielumu.

temperatura9905

4.attēls – piesātinātā ūdens tvaika saturs gaisā g/m³ atkarībā no temperatūras.

 Temperatūras
sadalījums 
Temperatūras
sadalījums
 Relatīvais mitrums
      linijas_nekrustojas_7_lv3151
Āra temperatūra Tv = -21ºC
Iekštelpu temperatūra Ts = +22ºC
  Piesātinātā ūdens tvaika saturs ārsienā
Faktiskais ūdens tvaika saturs ārsienā
Ārējā gaisa relatīvais mitrums: Rh = 85%
Telpas iekšējā gaisa relatīvais mitrums: Rh = 25% bauroc EcoTerm 375 + Sakret MRP āra apdare µ=11,8

5.attēls – temperatūras un mitruma sadalījums sienā no bauroc blokiem EcoTerm 375 ar ārējo apdari Sakret MRP (µ=11,8)

Faktisko ūdens tvaika daudzumu sienas materiāla porās var aprēķināt, zinot materiāla un atsevišķu slāņu raksturojumu, kā arī sienas iekšējos un ārējos ekspluatācijas apstākļus. Ir dažādas aprēķina metodes, tai skaitā LVS-EN ISO 13788:2001 standartā pievestā metodika. Šis standarts izmantots aprēķina programmā DOF Therm 2.2, ar kuru mēs analizējām bauroc EcoTerm 375mm sienas risinājumu un citu materiālu sienu risinājumus.
Aprēķini rāda (5.attēls), ka mitruma kondensēšanas bīstamība sienā nav tik ilgi, kamēr faktiskais ūdens tvaika saturs ārsienā ir mazāks par piesātinātā ūdens tvaika saturu ārsienā. Tādēļ bauroc EcoTerm 375mm siena ar ārējo apdari, kurai µ≤15, nav pakļauta kondensāta rašanās iespējai pat ļoti aukstos laika apstākļos ar āra aprēķina temperatūru zemāku par -20ºC.
Šeit sevišķi jāpievērš uzmanība apmetuma ūdens tvaika caurlaidībai. Minētajā piemērā tika izmantots Sakret MRP polimēr-minerālu apmetums, kura tvaika pretestības faktors µ saskaņā ar Tallinas tehniskās universitātes veiktajiem pētījumiem ir µ=11,8. Ārējās apdares izmantošana ar daudz zemākiem tvaika caurlaidības rādītājiem var novest pie mitruma kondensācijas uz kontaktvirsmas starp ārējo apdari un gāzbetonu. Piemēram (6.attēls), tajos pašos āra un iekšējos apstākļos, bet izmantojot Maxit Serpo ārējo apdari, kuras µ=21 (pēc ražotāja datiem), ir kondensāta rašanās iespēja uz kontaktvirsmas starp ārējo apdari un bauroc blokiem, jo faktiskā ūdens tvaika satura līkne krustojas ar piesātināta ūdens tvaika satura līkni.

 Temperatūras
sadalījums 
 Līdzsvara mitrums 
Relatīvais mitrums
   
  Āra temperatūra Tv = -21°C
Iekštelpu temperatūra Ts = +22°C
 Piesātinātā gaisa mitrums sienā
 Faktiskais gaisa mitrums sienā
  Gaisa relatīvais mitrums:
Rh = 85%
Rh = 25% bauroc EcoTerm 375 + Maxit Serpo ārējo apdari µ=21

6.attēls – Temperatūras un mitruma sadalījums bauroc EcoTerm 375mm bloku sienā, kas apstrādāta ar Maxit Serpo apmetumu (µ=21,0)

Sakarā ar to bauroc bloku ārējai apdarei bauroc iesaka izmantot dekoratīvo apmetumu, kura ūdens tvaika pretestības faktors µ≤15. Tas atbilst arī standarta LVS – EN 998-11:2003 prasībām siltināšanas un remonta javu maisījumiem.
Pretējā gadījumā aukstās ziemās ir iespējama kondensāta un ledus veidošanas sienā starp ārējo apmetumu un bauroc blokiem. Tas, savukārt, var izraisīt plaisu veidošanos vai arī citus fasādes bojājumus.

Kas jāņem vērā kā papildus siltinājumu izvēloties putu polisterolu?
LBN 002-01 putu polisterolam norāda ūdens tvaika pretestības faktoru µ = 60

Piemērojams papildus siltināšanai
  
 Stikla bloki μ = ∞ Dzelzsbetons μ = 100
Betona bloki μ = 100
Nav piemērojams papildus siltināšanai
 
 Koks μ = 40 Gāzbetons μ = 4 – 6
Keramzītbetons μ = 6
Silikāta ķieģelis μ = 15
Keramiskais ķieģelis μ = 15

7.zīmējums – putu poliestirola piemērotība papildus siltināšanai.

Kā redzams 7.zīmējumā, putu polistirola µ ir mazāks nekā stikla blokam, dzelzsbetonam vai betona blokiem. Tādēļ putu polistieolu var uzskatīt par piemērotu tieši šo materiālu siltināšanai.
Lai siltinātu koku un sevišķi gāzbetonu vai keramzīt betonu, kā arī silikāta un keramisko ķieģeli, putu polisterols nederēs, jo tā µ vērtība ir daudzkārt lielāka nekā siltināmajiem materiāliem. Tas traucē sienu žūšanai un palielina pelējuma un kondensāta rašanās risku sienā.
Putu polistirola ražotāji šī materiāla uguns izturību raksturo ka „grūti degošs”. Toties praksē kā Igaunijā, tā Latvija ir bijuši gadījumi, kad ēku fasāde ir ļoti ātri aizdegusies. To papildus veicina nepareiza putu polistirola izmantošanas tehnika, ko savukārt nosaka siltināmās sienas nelīdzenums. Prasti nelīdzenums izlīdzina ar javas (siltumizolācijas līmējošais maisījums) palīdzību, kuru neliek pa visu virsmu, bet tikai atsevišķos rajonos. Tā dēļ starp sienu un putu polistirolu var veidoties gaisa šķir kārta, kas sevišķi veicina putu polistirola degšanu.

uguns_post_122217 uguns_post_116210

Merivalas skolas fasādes aizdegšanās.

Vai papildus siltinājums palīdzēs novērst kondensāta veidošanos?

Līdz šim diezgan izplatīts ārsienu konstrukcijas veids ir sienas no 200mm kermazītbetona blokiem ar 100mm papildus siltinājumu no putu polistirola vai minerālvates, kas atbilstoši EVS 837 – 1:2003 standartam nodrošina maksimāli pieļaujamo siltuma caurlaidības aprēķina lielumu U≤0,28W/m²K.
Ar papildus siltināšanu mēs panākam rezultātu, ka 0ºC temperatūras punkts atrodas nevis bloka iekšienē, bet gan siltuma izolācijā. Tomēr tas negarantē kondensāta veidošanās novēršanu. Aukstās ziemās kondensāta veidošanās ir iespējama arī siltinātās sienās. Tādēļ nepareizi izvēlēti siltuma izolācijas un apdares materiāli nevis uzlabo, bet pasliktina sienas siltuma izolācijas spējas. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no tvaika caurlaidības raksturojuma dažādiem sienas slāņiem, kuru var raksturot ar lielumu Sd = µ x d, kur µ ir materiāla difūzijas pretestības konstanta, bet d – slāņa biezums metros.
Ir noteikums, ka tvaika caurlaidības pretestībai Sd slāņiem, kas atrodas aukstajā pusē, jābūt mazākai, nekā tvaika caurlaidības pretestībai Sd, slāņiem, kas atrodas siltajā pusē.
Iepriekšminētajā gadījumā, kad sienas konstrukcijā putupolisterola siltinājumam ir aukstajā pusē un keramzītbetons siltajā pusē, veidojas situācija, kas ir pilnīgi pretēja esošajam likumam(noteikumiem).
Situāciju var neizlabot pat minerālvates pielietojums siltinājumam, ja dekoratīvais apmetums būs ar µ>15.
Augstāk minēto apstiprina Tallinas Tehniskās universitātes veiktais pētījums un tā rezultāti. (skat. 8.attēlu).

kondens_zona_13_lv8158

Avots: Tallinas Tehniskās universitātes darbi Nr.8 (2005.gads).
8.zīmējums – kondensācijas un apledojuma zonas siltinātās sienās.

Tallinas Tehniskajā universitātē tika veikti sekojoši izmēģinājumi (autori: E.Jigioja, R.Reinpuu, J.Mironova). No keramzītbetona blokiem Fibo (y = 650kg/m³) tika uzbūvētas 2 dažādas sienas, kuras tika noslitinātas ar putu polistirolu un akmens vati un abi tika apstrādāti ar polimēro apmetumu 4mm biezumā. No iekšpuses sienas tika apmestas (8.zīmējums).
Izmēģinājumi tika veikti Tallinā, kad āra gaisa temperatūra vairāki dienu garumā nokritās līdz -23ºC. Tik zemas temperatūras nav katru ziemu, bet saskaņā ar Igaunijas klimatiskajām izziņām ET – 2 0103 – 032, vidējā 5 visaukstāko dienu temperatūra Tallinā bija -21ºC. Izmēģinājuma veikšanas laikā tieši tā arī notika.
Izmēģinājumu rezultāti parādīja, ka sienā, kas siltināta ar putu polistirolu, uz kontaktvirsmas starp putu polistirolu un Fibo blokiem veidojās kondensāts (ūdens). Savukārt sienā, kas bija nosiltināta ar akmens vati, veidojās minerālvates apledojums, jo ārējai apdarei bija slikta tvaika caurlaidība un mitrums uzkrājās aiz apmetuma kārtas minerālvates iekšienē, kas arī bija ledus veidošanās iemesls.
Vai ir iespējams šos negatīvos rezultātus paredzēt ar aprēķinu palīdzību? bauroc aprēķiniem izmantoja programmu DOF Therm 2.2 un ieguva sekojošus rezultātus (skat. 9. un 10.attēlu).

 Temperatūras
sadalījums 
 Līdzsvara mitrums
 Relatīvais mitrums
     linijas_krustojas_16_lv5078
  Āra temperatūra Tv = -23°C
Iekštelpu temperatūra Ts = +22°C
  Piesātinātā gaisa mitrums sienā
 Faktiskais gaisa mitrums sienā
  Gaisa relatīvais mitrums:
Rh = 85%
Rh = 25%

Fibo 3 200 + Isover OL-P 100 + Maxit Serpo ārējā apdare ar µ=21.0

9.attēls –  temperatūras un mitruma aprēķina sadalījums ar minerālvati siltinātai ārsienai no keramzītbetona blokiem.

Minerālvate un putu polistirols pēc savām siltuma izolācijas īpašībām praktiski ir vienādi. Tomēr tvaika caurlaidība, kuru raksturo difūzijas pretestības konstanta µ, šiem materiāliem ir pilnīgi dažāda. Piemēram, minerālvatei µ=1, putu polistirolam µ=30-70 un keramzītbetonam µ=6. Tas nozīmē, ka pēc mājas nosiltināšanas ar minerālvati, atšķirībā no putu polistirola, netiek kavēta  ūdens tvaika kustība un sienas žūšana virzienā no iekšpuses uz āru.
Tomēr siltinot ar minerālvati ir svarīgi pareizi izvēlēties apdares apmetumu. Būtu vēlams, lai ārējā apmetuma lielums µ būtu lielāks par sienas bloku lielumu µ ne vairāk kā 2,5-3 reizes. Pretējā gadījumā aukstos laika apstākļos uz kontaktvirsmas starp ārējo apmetumu un siltuma izolāciju var veidoties kondensāts. To apstiprina aprēķini, kas veikti ar programmu DOF Therm 2.2. Kā redzams 9.zīmējumā, kondensāta veidošanās vieta atrodas kontaktvirsmā starp ārējo apmetumu un minerālvati. Maxit Serpo (4mm) plānajam apmetumam aprēķiniem izmantots ūdens tvaika difūzijas pretestības konstantas lielums µ = 21,0.
Tālāk, kā piemēru, minēsim  aprēķina datus 200m platai sienai no keramzītbetona blokiem, kas siltināta ar 100mm putu polistirolu (EPS) (10.zīmējums). Kā redzam, atbilstoši veiktajiem aprēķiniem notiek mitruma kondensācija siltinājuma iekšpusē, ko apstiprināja arī Tallinas Tehniskajā universitātē veiktie izmēģinājumi.

 Temperatūras
sadalījums 
 Līdzsvara mitrums
 Relatīvais mitrums
     
  Āra temperatūra Tv = -23°C
Iekštelpu temperatūra Ts = +22°C
  Piesātinātā gaisa mitrums sienā
 Faktiskais gaisa mitrums sienā
Gaisa relatīvais mitrums:
Rh = 85%
Rh = 25%Fibo 3 200 + EPS 100 mm + ārējā apdare Maxit Serpo μ=21
10.attēls – Mitruma un temperatūras aprēķina sadalījums ārsienai no keramzītbetona blokiem ar putu polistirola siltinājumu.

Secinājums (Noslēgums)

DOF Therm 2.2 programma ar pietiekamu precizitāti ļauj prognozēt kondensāta veidošanos ārsienā.
Ārsienās no keramzītbetona blokiem (200mm bloks + 100mm papildus siltinājums no putu polistirola vai minerālvates) aukstās ziemās var veidoties kondensāts, kas pasliktina sienas siltuma izolācijas īpašības un veicina pelējuma rašanos iekšējā virsmā.
Aprēķini rāda, ka gadījumos, kad siltuma izolācijai tiek izmantots putu polistirols, lai novērstu kondensāta veidošanos, ir jāpalielina sienas bloku biezums neatkarīgi no tā, kāda veida bloki tiek izmantoti – keramzītbetona vai bloki no gāzbetona.
Gadījumos, kad siltuma izolācijas materiālam tiek izmantota minerālvate, ārējai apdarei jāizvēlas dekoratīvais apmetums ar rādītāju µ ≤ 15.

 

Kura no kondensāta veidošanās kontroles metodēm ir pati vienkāršākā?

Latvijas normatīvie dokumenti projektētājiem neuzliek par pienākumu kontrolēt kondensāta rašanās iespējamību ārsienās.
Ir dažādas kondensāta veidošanās aprēķinu metodes. To izmantošanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas.
Visvieglāk ir izmantot vienkāršoto metodi, saskaņā ar kuru siltinātā sienā tiek salīdzināta siltās un aukstās puses atsevišķu slāņu Sd = µ x d tvaika caurlaidības pretestība.
Iekšējā slāņa Sd ir jābūt vismaz 5 reizes  lielākai par iztvaikošanas pretestību ārējā slānī.

sd_18_lv9453

Kur  Sdsilt. – siltās sienas puses slāņu tvaika caurlaidības pretestība
 
 Sdaukst. – aukstās sienas puses slāņu tvaika caurlaidības pretestība.
Tālāk tiek minēts iepriekš minētās prasības aprēķina piemērs sienai no keramzītbetona vai gāzbeton

 

 
Sdaukst. = 21,0 x 0,05 + 60 x 0,1 = 6,105m
Sdsilt. = 6 x 0,01 + 6 x 0,2 = 1,26m

siena_20_lv6014

Secinājums:neapmierina prasību

Siltuma izolācijai izmantota minerālvate

 
Sdaukst. = 21,0 x 0,005 + 1 x 0,10 = 0,205m
Sdsilt. = 6 x 0,01 + 6 x 0,20 = 1,26m

form_21_lv4757

Secinājums: apmierina prasību.
sd_18_lv9453

Gadījumos, kad prasība netiek nodrošināta, ir jāveic precīzi aprēķini, izmantojot metodes vai aprēķinu programmas, tādas kā piemēram DOF Therm 2.2.

Iepriekš izmantotā vienkāršotā metode vēl reizi apstiprina, ka putu polistirola izmantošana keramzītbetona vai gāzbetona sienu siltināšanai prasa kontrol aprēķinus kondensāta rašanās iespējai. Citādi sienās var veidoties kondensāts, uz iekšējām virsmām pelējums un citas nevēlamas mitruma  sekas

Vai ir pieļaujama kondensāta veidošanās sienā?

Kā likums, nedrīkst pieļaut kondensāta veidošanos koka ārsienās.
Cita veida konstrukcijām ir prasība, saskaņā ar kuru kondensātam, kas saveidojies ziemas laikā, vasaras laikā ir jāizžūst. Pie kam, jābūt garantijai, ka žūstošais mitrums nebojās sienas konstrukciju vai iekšējo apdari, t.i., neradīsies pelējums.
Ir aprēķina metodes ar kurām var noteikt kondensāta veidošanās daudzumu un arī tā žūšanas ātrumu. No vienas puses tam ir nepieciešama speciāla sagatavotība, bet no otras neviena no pieņemtajām metodēm nerada iespēju precīzi modelēt sienā radušos situāciju. Tādēļ nevar ar pārliecību apgalvot, ka reālajā konstrukcijā viss norisināsies tā, kā veiktajos aprēķinos.
Kā bija redzams iepriekš minētajos piemēros, siltinātās keramzītbetona vai gāzbetona sienās izveidojies kondensāts nevar iztvaikot no iekšienes uz āru, ja to ierobežo siltuma izolācija (putu polistirols) vai slikta ārējā apmetuma tvaika caurlaidība. No tā izriet, ka sienā izveidojies mitrums var kustēties tikai uz sienas iekšpusi, kas noved gan pie pelējuma veidošanās, gan pie iekšējās apdares slāņa bojājumiem, piemēram, pie krāsas lobīšanās. Intensīva telpu vēdināšana var kaut kādā mērā palīdzēt no tā izvairīties, bet kā rāda prakse, tas ne vienmēr dod pozitīvus rezultātus. Tādēļ kondensāta veidošanās iekšējās sienās nav vēlama.
Par diskusiju priekšmetu kļūst jautājums, kādā ārā gaisa temperatūrā ir jāveic aprēķini par kondensāta veidošanos. Daļa speciālistu uzskata, ka par atbilstošu aprēķinu temperatūru ir pieņemami -10ºC vai -15ºC. bauroc veiktie aprēķini rāda, ka šādā temperatūrā, t.i., relatīvi siltās ziemās, bauroc EcoTerm vienslāņa sienās vai siltinātās konstrukcijās no keramzītbetona vai gāzbetona kondensāts neveidojas. Tomēr, kā rāda Tallinas Tehniskajā universitātē veiktie eksperimenti, saskaņā ar Igaunijas Klimatisko ziņotāju, var gadīties ziemas, kur 5 visaukstāko dienu vidējā temperatūra būs zemāka, piemēram, -21ºC. Ar šādiem temperatūras rādītājiem kondensāta veidošanās sienās ir iespējama, tur klāt kondensāts var veidoties arī tad, ja siena ir izžuvusi un tajā ir sasniegts vienmērīgais mitrums. Ņemot vērā iepriekš minēto, iesakām kontrolēt kondensāta veidošanās iespēju ārsienās ar 5 visaukstāko dienu vidējo temperatūru. Ja pēc kontrol aprēķina datiem kondensāts sienās neveidojas, tad ir garantija, ka pat aukstās ziemās pelējuma veidošanās uz sienām ir izslēgta.

Kas ir „elpojoša” ārsiena vai papildus siltināšana?

Termins „elpošana” būvfizikā nav noformulēts. Tāpēc vienmēr ir jāprecizē, kas tiek domāts ar „elpošanu”.
Ja ar „elpošanu” saprot gaisa un ūdens tvaika kustību caur ārsienas konstrukciju, tad tas var notikt divos veidos:
Konvektīvajā, kad gaisa kustība notiek caur sienas spraugām
Difūzijas, kad ūdens tvaika gaisa molekulas pārvietojas caur sienas materiālu.
Gaisa daudzums, kas cauri sienai pārvietojas kā konvektīvajā, tā arī difūzijas ceļā, būvfizikā netiek ņemts vērā veicot telpas ventilācijas aprēķinus, jo tas ir neliels un nenodrošina nepieciešamo gaisa apmaiņu telpās.

Tādēļ caur sienām nenotiek telpas ventilēšanās.

Ja ar „sienas elpošanu” saprot gaisa un ūdens tvaika difūzijas kustību cauri sienai, tad tas ir korekts izteiciens, kuru var piemērot sienas konstrukcijai, bet ne siltuma izolācijas materiālam.
Atsevišķi ņemts siltuma izolācijas materiāls nav ne ”elpojošs”, ne „neelpojošs” materiāls. Visu nosaka tas, kāda materiāla siltināšanai to izmanto.

Gaisa un ūdens tvaika difūzijas kustība cauri sienai ir ļoti pozitīva materiāla un konstrukcijas īpašība, jo:
Siena akumulē telpā esošā ūdens tvaika un CO2 pārpalikumu, kas kustās no telpas iekšienes uz āru, t.i., no lielām koncentrācijām uz mazākām;
Kopā ar to skābeklis, ko mēs izmantojam elpošanai, no āras iekļūst iekšā.

Jo mazāka ir difūzijas pretestības konstanta µ, jo veiksmīgāk noris iepriekš minētie procesi.
Tanī tad arī slēpjas  principiālā atšķirība starp tādiem sienu materiāliem kā gāzbetons un koks no vienas puses, un parasts dzelzsbetons vai stikls no otras puses.
Vienslāņa sienas no bauroc gāzbetona, analoģiski kā koka sienas, nodrošina gaisa un ūdens tvaika difūzijas kustību cauri sienai, ar to veicinot patīkama mikroklimata veidošanos telpās.