Mūra stiegrojums un deformācijas šuves

Ārējie apstākļi var būt par iemeslu tilpuma izmaiņām bloku sienās. Tilpuma izmaiņu galvenie iemesli ir temperatūras svārstības un mitruma satura izmaiņas. To rezultātā konstrukcijās rodas iekšējie spriegumi. Tā kā bloku sienas stiprība uz stiepi ir neliela, tad ekspluatācijas gaitā var veidoties plaisas. Šādas plaisas nav bīstamas mūra nestspējai, taču bojā apdarinātas virsmas izskatu.
Plaisu rašanos var veicināt arī pamatu nevienmērīga sēšanās. Piedevām bloka sienu plaisāšanu iespaido arī pašu gāzbetona bloku rukums. Pareiza projektēšana un būvēšana palīdz izvairīties no nevēlamo plaisu veidošanās.
Lai samazinātu plaisu rašanās draudus, mūris ar deformācijas šuvēm tiek sadalīts pietiekami mazās daļās kā arī tiek pielietota bauroc bloku sienas stiegrošana. Piedevām pie ārējās un iekšējās apdares ieteicams pielietot stikla šķiedras sietu, kas arī aizsargā no nevēlamo plaisu rašanos.

Deformācijas šuves


Tā kā katrai ēkai ir sava konfigurācija, tad nevar sniegt precīzus norādījumus deformācijas šuvju izvietojumam. Tas ir jāatrisina projektētājam, kurš atrod vispiemērotākās vietas, kur veidot šuvi.
Deformācijas šuve ir jāveido:

  • starp pamatu un sienu, izmantojot bitumena ruļļa materiālu;
  • pie siltas un aukstas sienas savienojuma vai pārejas;
  • gadījumā, ja mainās bloka sienas biezums;
  • ja nestiegroto sienu garums ir lielāks par 6 m (sienu stiegrošana ļauj palielināt deformācijas šuvju savstarpējo attālumu līdz 12m);
  • pie garu nesošo sienu krustošanās;
  • pie sienu savienošanās ar kolonnu vai cita materiāla sienām;
  • ja strauji mainās sienas augstums.

Deformācijas šuvju aizpildīšana

Deformācijas šuves parasti aizpilda ar minerālvati (piem., ISOVER TK, vai PAROC KKL). No ārpuses un iekšpuses ārsienu deformācijas šuves blīvē ar elastīgu šuves pildījumu, kam āra apstākļos ir jābūt noturīgam pret apkārtējās vides iespaidu. Šuves var arī pārklāt ar piemērotām līstēm, novietot aiz ūdens notekcaurulēm ut.m.l.

 
Deformācijas šuve

Stiegrošana

bauroc bloku sienu stiegrošana novērš iespējamu plaisu veidošanos mūrī. Stiegrošana palīdz palielināt arī deformācijas šuvju savstarpējo attālumu. Stiegrojums tiek novietots vai nu horizontālajās šuvēs, vai tiek paredzētas stiegrojuma joslas. Tā kā bauroc bloki tiek salīmēti ar plānām līmes šuvēm, tad bloku virsmā ir jāiegriež vajadzīgās rievas šuvju stiegrojumam. Tam var izmantot elektrisko vai rokas frēzi (skat. būvdarbu tehnoloģija).
Mūra stiegrošanas nepieciešamību vajadzību un stiegru atrašanās vietas nosaka projektētājs, taču noteikti jāstiegro:

– garas sienas, kurām jāuzņem slodze no sāniem (vējš);
– smagāk noslogotās sienas daļas;
– pirmo bloku rindu uz pamatiem;
– loga ailas apakšējo šuvi (vismaz 900 mm pāri ailai uz abām pusēm);
– pārsedžu atbalsta virsmas (900 mm).

Lai stiegrojums novērstu mūra iespējamu plaisāšanu, stiegrojuma šķērsgriezuma laukums nedrīkst būt mazāks kā 0,03 % no mūra šķērsgriezuma laukuma.
bauroc bloku sienās šuves stiegrojumam ir ieteicams lietot
–  A-III stiegras ar diametru 8 mm
Murfor armatūru.



Armatūras stiegras A-III ar diametru 8 mm


Stiegrojuma novietošanai blokos tiek izveidotas rievas, kuras pirms stiegru ielikšanas tiek aizpildītas ar bauroc bloku līmi. Pēc tam stiegras tiek iespiestas ar līmi aizpildītajās rievās tā, lai tās būtu pilnībā ar līmi pārklātas. Šuves stiegrojuma attālumam no bloka ārējās virsmas ir jābūt apmēram 60 mm.
Stiegrošanas minimālās prasības ir izpildītas, ja 500mm, 375 mm, 300 mm un 250 mm biezā sienā katrā ceturtajā šuvē ir ievietotas divas stiegras, bet 200 mm un 150 mm biezā sienā viena stiegra ar Ø 8 mm.

Stiegrojumu nedrīkst novietot uz pārsedzes virsmas.
Deformācijas šuvēs stiegrojums ir jāpārtrauc.
armeerimine_lv

Šuvju stiegrojuma novietojums