Gaisa caurlaidība

  1. Uz galveno
  2. Ēku projektēšana
  3. Gaisa caurlaidība

Ēkas gaisa caurlaidība un tās mērījumi

ventilators7426

 

 

 

 

 

 

Papildus  ārsienu siltuma vadītspējai (lielums U=W/m²K) ēkas siltuma zudumu raksturojumam liela nozīme ir ārējo sienu gaisa caurlaidībai (m³/m²h)vai infiltrācijai.
Gaisa caurlaidība parāda gaisa daudzumu m³, kas izplūst caur 1m² ārējas sienas 1 stundas laikā gadījumā, kad gaisa spiediena starpība ir 50Pa. Attēlā paradīti hermētisma mērījumi, kur ar ventilatora palīdzību telpā tiek radīts 50Pa liels retinājums, kurš imitē vēja iedarbību uz ēku.

Maksimāli pieļaujamie gaisa caurlaidības lielumi:

  • ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h);
  • ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h);
  • ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h).
  •  Ražošanas ēkām gaiscaurlaidība (q50) ≤ 4 m3/(m2× h).

Kopā ar Tallinas Tehnisko universitāti veiktie mērījumi parādīja, ka gaisa caurlaidība bauroc ārsienām nav lielāka kā 1m³/m²h, t.i.  n50=1. No tā izriet, ka bauroc sienas ir praktiski hermētiskas, t.i., tās nav caurpūšamas, kas būtiski samazina siltuma zudumus.

Salīdzinājumam jāatzīmē, ka daudzslāņainās sienās, tādās kā ar koka karkasu, panākt hermētismu ir ļoti grūti pat tad, ja ēka celta ļoti kvalitatīvi. Iemesls ir tanī, ka starp dažādām kārtām kā celtniecības procesā, tā arī turpmākās ekspluatācijas laikā veidojas gaisa plaisas caur kurām noris tā saucamie nekontrolējamie siltuma zudumi. Tā dēļ dažu valstu normatīvajos dokumentos ieteicamais lielums U (siltuma vadītspēja) tiek diferencēts atkarībā no tā, vai celtne ir no viendabīgas (no masīva) sienas (gāzbetons, keramzīt betons, keramiskais vai betona bloki) vai arī no vieglas , daudzslāņainas konstrukcijas (koka karkass).
Igaunijā, veicot siltuma zudumu aprēķinus, tas tiek ņemts vērā ar infiltrācijas koeficienta 1m³/m²h starpniecību. Ja nav eksperimentālu rezultātu, tad par hermētisma rādītāju jāņem 6m³/m²h.

 kont_nekont_zud_lv6838
 Avots: Tamperes Tehniskā universitātes pētījums „Jamera Talokirja 2007”

1.attēls – Energo patēriņš dažāda hermētisma konstrukcijām

Hermētisma nozīmīgumu siltuma zudumu samazināšanā ilustrē Tamperes Universitātē veiktais pētījums.
Mērījumi tika veikti dzīvojamās telpās, kas celtas no Siporex gāzbetona (produkts, kas ir analogs bauroc), kur hermētisma rādītājs sasniedza 1m³/m²h, kā arī ēkās ar koka karkasu, kur hermētisma rādītājs bija no 7m³/m²h – 10m³/m²h. Pie kam jāņem vērā, ka mājās ar hermētismu 7m³/m²h celtniecības periodā tika veikta būvinspekcijas kontrole, bet otrā gadījumā šāda kontrole netika veikta.
Gan mājai no Siporex sienām, gan mājā ar koka karkasu aprēķina lielums U ārsienām bija vienāds. Tomēr, kā redzams zīmējumā, reālie siltuma zudumi (enerģijas patēriņš apkurei) mājās ar koka karkasu slikta hermētisma dēļ ir par 30% lielāki.
Specifisko konstrukcijas īpašību un vienkāršās būvniecības tehnoloģijas dēļ vienslāņu ārsienas no bauroc vai Siporex gāzbetona garantē hermētisma sasniegšanu arī bez speciālas būvuzraudzības.

 gaiscaurlaidiba_lv5769
  1. mājas no gāzbetona
  2. mājas no keramzītbetona
  3. ķieģeļu mājas
  4. mājas no betona blokiem
  5. mājas no betona paneļiem
  6. guļbaļķu mājas ar aizpildītām šuvēm
  7. klasiskie guļbaļķu nami
  8. guļbaļķu mājas ar papildus siltinājumu
  9. koka karkass

Avots: RAKENNUSTEN ILMANPITĀVYYS – uudet suunnitteluohjeet apuvālineenā. Betonin uudet haastet – seminar. 7.2.2008.
Minna Korpi (Tampere Tehnikaūlikool)

2.attēls – dažādu sienas materiālu gaisa caurlaidības salīdzinājums.